Kur ir tur rodas! Tā varētu teikt par manām Ziemassvētku eglītēm.
Ja vien reizē nevajadzētu darīt un domāt piecas lietas, man mājās noteikti būtu egļu mežs.
Iepriekš jau rakstīju, kā top pati eglīte, tādēļ par to šoreiz nebūs mans stāsts. Uzlaboju kātiņa un podiņa "jautājumu", jo iepriekšējo eglīti uzsēdināju uz liela zīmuļa.
VISS TOP ŠĀDI
1. Hobiju veikaliņā nopirku tādus smukus podiņus un kociņus.
2. Eglītes kādiņus podiņos ielīmēju ar kaut kādu, bet ļoti labu, celtniecības mastiku. Tad vēl kociņu nostiprināju ar gaisā cietējošo masu Jovi. Nevar jau zināt, kas galu galā būs eglītes īstais saimnieks.
3. Filcu kātiņiem un podiņiem sagriezu ar robainajām šķērēm un visu labi pielīmēju.
4. Tad jau var sēdint visrū eglītes. Nedaudz dekori, svecītes un...
Ja vien reizē nevajadzētu darīt un domāt piecas lietas, man mājās noteikti būtu egļu mežs.
Iepriekš jau rakstīju, kā top pati eglīte, tādēļ par to šoreiz nebūs mans stāsts. Uzlaboju kātiņa un podiņa "jautājumu", jo iepriekšējo eglīti uzsēdināju uz liela zīmuļa.
VISS TOP ŠĀDI
1. Hobiju veikaliņā nopirku tādus smukus podiņus un kociņus.
2. Eglītes kādiņus podiņos ielīmēju ar kaut kādu, bet ļoti labu, celtniecības mastiku. Tad vēl kociņu nostiprināju ar gaisā cietējošo masu Jovi. Nevar jau zināt, kas galu galā būs eglītes īstais saimnieks.
3. Filcu kātiņiem un podiņiem sagriezu ar robainajām šķērēm un visu labi pielīmēju.
4. Tad jau var sēdint visrū eglītes. Nedaudz dekori, svecītes un...
Priecīgus visiem svētkus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Komentārs